Fujifilm kamerām piemērotu teleobjektīvu izvēle nav liela. Ja neskaita pāris ļoti dārgus un lielus profesionālos objektīvus, normāliem cilvēkiem ir pieejami vien daži. Ilgi lēmu un tomēr nolēmu, ka, lai paplašinātu redzes lauku un mācītos redzēt “tālāk” arī man saimniecībā gribas vienu ņipru zoomu.
Spriežot pēc bildēm stāstā Spoguļūdeņi Slokas ezera takā, ko publicēju pirms diviem gadiem, šoreiz esam bijuši agrākā pavasarī, jo viss ir daudz brūnāks kā toreiz. Cilvēku gan mazāk. Līst pavasarīgs, bet drēgns lietus.
Lauras dzimšanas dienā devāmies uz Baltijas SPA galvaspilsētu Pērnavu. Tas ir daudz tuvāk kā var šķist un baseins-pirtis piedāvājumi ir gana plaši. Palikām vienā no tādām vietām un, lai arī pavasaris Igaunijā ir daudz mazāk kā Latvijā, itin labi izbaudījām saulainu dienu pat uz kuģa.
Šī gada pirmais pavasara fotostāsts. Cik nejauši pienāca marts. Saulainajā sestdienas rītā devāmies uz Ainažu pusi. Ceļš visnotaļ garlaicīgi taisns, bet labs. Galamērķis – slavenās Randu pļavas.
Bēdīgas dienas pievakarē, 24. februārī, devāmies pastaigā tepat Rīgā – Arkādijas parkā. Šis ir pirmais un pagaidām vienīgais fotostāsts no Rīgas. Lai gan regulāri iepazīstot savas pilsētas ielas un uzmanīgi lūkojoties apkārt var redzēt daudz interesanta un par to arī ir šis stāsts.
Man ļoti patīk izmēģināt jaunus objektīvus. Lai arī saprotu, ka fotogrāfijas gala rezultātu tāpat nosaka tās subjekts un fotogrāfa talants, tomēr objektīvu maiņa ir kā saulesbrilles – katrām savs stils, caur katrām savs redzējums.
Stundas braucienā no Rīgas starp Tukumu un Jaunpili ir Viesatas upesloku taka. Uz to esam devušies jau iepriekš, bet pirms gada apmeklētāju daudzums bija tik liels, ka nolēmām nedrūzmēties un atbraukt citreiz.
Cīrulīšu dabas takās esmu bijis vairākas reizes, ierasti ceļu sākot no Žagarkalna. Tomēr kopš pēdējās apmeklējuma reizes pirms vairākiem gadiem taka ir mainījusies un kļuvusi pieejamāka.
Divu stundu brauciena attālumā no Rīgas, braucot uz Kolkas pusi, ir Ēvažu stāvkrasts. Ērts stāvlaukums automašīnas novietošanai un aptuveni puskilometru gara pastaiga mežā līdz stāvkrastam.
Šī ir tā reize, kad vārdiem nav nozīmes, jo vislabāk runā fotogrāfijas. Biju aukstumā, miglā, sniegā un ķēru mirkļus uz visām pusēm, kur vien lūkojos.
Fujifilm kamerām piemērotu teleobjektīvu izvēle nav liela. Ja neskaita pāris ļoti dārgus un lielus profesionālos objektīvus, normāliem cilvēkiem ir pieejami vien daži. Ilgi lēmu un tomēr nolēmu, ka, lai paplašinātu redzes lauku un mācītos redzēt “tālāk” arī man saimniecībā gribas vienu ņipru zoomu.
Lai arī vairums Latvijas dabas skati ir paredzami, tomēr dažas vietas ir kaut kas mazliet vairāk. Tādēļ birkā “Latvijas ainavas” apkopoju vietas, kuras ir īpašas fotorāmīšu cienīgo skatu dēļ.