Ar prāmi uz Muhu un Sāremā salām

XPR31445

Lauras dzimšanas dienā devāmies uz Baltijas SPA galvaspilsētu Pērnavu. Tas ir daudz tuvāk kā var šķist un baseins-pirtis piedāvājumi ir gana plaši. Palikām vienā no tādām vietām un, lai arī pavasaris Igaunijā ir daudz mazāk kā Latvijā, itin labi izbaudījām saulainu dienu pat uz kuģa.

Vienā no dienām, ko pavadījām Igaunijā, diezgan spontāni nolēmām doties uz Sāremā salu. Mērķis šim izrāvienam no Pērnavas reģiona bija ne vien pati Sāremā, bet arī ceļojums ar prāmi.

Ceļš uz Sāremā no Virtsu ostas ilgst aptuveni pusstundu, tā laikā var forši nosalt uz prāmja klāja, pabaidīties no jūras slimības, kura tā arī nepienāk, padzert kafiju un baudīt ļoti burvīgus jūras skatus.

Sāremā salā neplānojām būt ilgi. Aizbraucām līdz Kāli meteorīta krāterim, kurā pirms daudziem, daudziem gadiem zemē nokritis akmens no kosmosa un izsitis prāva izmēra caurumu. Tā izskats ir tieši tāds, kādu iztēlojos krāteri. Iepriekš tādu dzīvē, šķiet, nebiju redzējis. Sagrūsta zemes grēda, pa vidu slapjums.

Kā minēju Igaunijā ir daudz vairāk ziemas kā mums un, lai arī krātera apkārtnē sniega bija mazāk, krātera dīķi aizvien klāj ledus.

XPR31458

Neskaitot Hesburger apmeklējumu otra vieta, ko noteikti gribējām redzēt, ir Īgu klintis. Tās atrodas uz Muhu salas. Tā nu ir viena lieta, ko iepriekš nebiju pat ievērojis, ka bieži aprunātā Sāremā sala patiesība ir divas salas. Tās savieno burvīgs, mūsu reģionam netipisks dambis, pa kuru braucot šķiet, ka atrodies daudz tālāk no mājām.

Pašas klintis faktiski ir stāvkrasts ar skatu uz jūru, kur tālumā var redzēt arī vēja ģeneratorus. Palēkājām pa akmeņiem, sajutāmies kā Zviedrijas fjordos un pārsaluši posāmies atpakaļ uz kuģīti.

Prāmis ar ko nokļuvām Sāremā (tātad patiesībā Muhu salā) ved no Virtsu ostas uz Kuivatsu ostu. Cena vienai automašīnai un diviem ceļotājiem ir ap 40 eiro abos virzienos. Dienas laikā prāmis kursē vidēji vienu līdz divas reizes stundā.

Biļešu iegāde ir itin moderna, kā jau pie igauņiem piedienas. Tās var nopirkt gan internetā iepriekš (vajadzības gadījumā laiku mainīt līdz pat 15 minūtēm pirms reisa) vai arī braukt dzīvajā rindā pie būdiņas.

Ja nopērk biļetes internetā, tad ir prioritārā rinda un iebraukšana ostas teritorijā notiek atpazīstot automašīnas numuru. Igauniski ne ar vienu pat nav jārunā.

Bet, ja biļetes pērk pie tantes būdiņā, tad jārēķinās ar dzīvo rindu, kas pat ļoti aukstā marta pirmdienā bija tāda, ko saucu par “paliela”. Līdz ar to, pieņemu, siltākā laikā brauciens noteikti jāplāno iepriekš.

Tas noteikti ir tā vērts. Paldies Sāremā, brauksim vēl un daudz tālāk. Igaunija jau atkal liek sajusties kā ārzemēs. Līdzīgas domas arī rakstīju iepriekš stāstā par Rummu karjeru, kur bijām pērn.