Mežā, sniegā un garlaikoti mednieki

Mežā, sniegā un garlaikoti mednieki

Katru gadu īsi pirms adventes laika dodamies mežā meklēt dabas dotos resursus vainagam. Nosacījumi ir divi: jādodas mežā, kur vien deguns rāda un noteikti jāatstāj gardumi meža iemītniekiem par to miera traucēšanu.

Pērn bijām kaut kur starp Bārbeli un Taurkalni. Atceros kā fotogrāfēju rudens sēnes un slapjās celmu augšiņas. Par to rakstīju un bildes rādīju šeit: Vācam dabas krikumus adventes vainagam. Taču šogad sajūtas bija pulka ziemīgākas pēkšņā pirmā sniega dēļ.

Šoreiz braucām mežos Baldones apkārtnē. Tie ir gana apdzīvoti, toties ērti piekļūstami, izbraucami krustu šķērsu un ar vairākām labiekārtotām pusdienu vietām apkārtnē.

Satikām medniekus. Tos, kuri stāv izretinājušies ceļa malās ar bisēm rokās, oranžās vestēs, lūkojas meža biezoknī un kopumā izskatās garlaikoti. Parunājāmies un noskaidrojām, kur medības nenotiek, lai mani nenotur par izsalkušu alni, kas knakstās ap eģļu zariem, un devāmies otrpus medību teritorijai, lai droši baudītu sniegoto dienu mežā.

FUJI5805

Pēc egļu skuju salasīšanas piestājām pie Pakuļu ezera uzsildīt ātri pagatavojamo buljonu un notiesāt līdzi paņemtās maizītes.

Un man ir prieks par ziemas sezonas atklāšanu.