Redzēt Sietiņiezi ir tik pat latviski, kā redzēt Gūtmaņalu, tomēr es nespēju atcerēties, ka apzinīgā vecumā būtu Sietiņiezi apmeklējis. Viens no iemesliem varētu būt, ka cenšos izvairīties no pārāk populāriem tūrisma objektiem ar izņēmumiem kā Engures dabas parks un Lāčupītes dendrārijs. Sietiņiezi apmeklējām pavisam agrā vasarā un šoreiz cilvēku tur tik pat kā nebija. Daži…
Pavasara saulriets no Mangaļsalas mola
Vai esat ievērojuši, ka pavasaros pirmie saulrieti šķiet īpaši koši? Es esmu. Šoreiz gan teju nejauši, bet aizdevāmies kādā vakara pastaigā te pat uz Mangaļsalas molu. Klasiska pastaigu vieta ar neizmantotu potenciālu to attīstīt. Tā sanāca, ka devāmies pastaigā pašā zelta stundā, kad saule riet. Tikām sveicināti gan no kravas kuģa, kas devās iekšā ostā,…
Kā fotogrāfēt saulrietu?
Šajā ierakstā nebūs atbilde. Pasaku uzreiz. Jo man ir tikai jautājums, par kuru arī vēlos parunāt. Draudzīgi apskaužu tos fotogrāfus, kuri prot iemūžināt saulrietu un pēcapstrādē fotogrāfijai iedot reālistisku sajūtu un to, atvainojos, nesačakarēt. Fotogrāfijas “īstums” man vienmēr bijis svarīgs. Lai arī pašam pirksti paslīd ar pārlieku izteiktiem kontrastiem vai labotām krāsām, man patīk apstrāde,…
Saules dūmaka Ainavu kraujā
Pirmajās saulainajās brīvdienās doties uz populārām dabas takām ir kā aiziet pēc piena uz tirdzniecības centru izpārdošanas laikā. Vēl mājās šķita laba doma braukt Amatas upes virzienā, bet redzot automašīnu un cilvēku pūļus iedomātajā galapunktā, bija sajūta, ka tuvumā notiek kāds festivāls. Cilvēki dodas pie dabas, diemžēl daudzi dodas tajās pašās vietās, kur citi un…
Lāčupītes dendrārija meža taka ziemā
Lāčupītes dendrārija meža takā esam trešo reizi. Pirmajā reizē, un pat negribas iedziļināties kādēļ tā, to neatradām, jo muļķīgi nogriezāmies pretējā virzienā, pat neievērojot tolaik pieejamās minimālās norādes. Tagad taka ir daudz labāk apzīmēta, ieviestas dažādas norādes, apraksti un pat atrakcijas pa ceļam uz slaveno namiņu mežā, ko sociālajos tīklos cilvēki izvēlas rādīt visbiežāk. Iepriekš…
Ledus akmeņi Tūjas pludmalē
Braucienā uz Vidzemes pusi, apmeklējām Viļķenes pareizticīgo baznīcas drupas, “Hoteli pie lūša” un Salacas kājinieku tiltu. Pēdējā laikā esam pasākuši apmeklēt pamestas baznīcas un tādas esam Latvijā redzējuši jau vairākas. Viļķenē šīs bija no tādām, kuras izskatās gana labi, lai kaut kas tajās kādreiz atdzimtu. Namiņu mežā, ko sauc par “Hotelis pie lūša” uzgājām nejauši…
Smilšakmens atsegumi Līgatnē
Pelēka ziemas diena Līgatnē nozīmē, ka smilšakmens atsegumi uz balti pelēkās dabas fona izskatīsies īpaši sarkanīgi. Bet Līgatnes upīte ir teju melna. Sveiciens no vietējā gulbja un pāris asu izjūtu cienītājiem – zemledus makšķerniekiem, kas tur pat Līgatnes centrā uz vietējā dīķi laiski pavada brīvdienu. Makšķernieku privātumu netraucēju, bet gulbītis gan labi padevās fotogrāfēšanai. Uzmanību…
Ziemas aukstākā pastaiga Krimuldā
Kā es mīlu šo ziemu! Pēdējos gados esmu teju pārdzīvojis to, ka nav sniega vai pienācīga aukstuma. Gribu gadalaikus pilnā to krāšņumā. Un šoziem daba dāvāja burvīgāko un sniegotāko ziemu kādu atceros pēdējos gados. Šīs sezonas aukstākā pastaiga, šķiet, bija šī – gar gauju, Krimuldas pusē, pašā dienas vidū, kad ārā bija stindzinoši -15 grādi,…
Brokastu ugunskurs pie Drikšņa ezera
Esam bijuši meža piknikos ar līdzi paņemtām maizītēm, vārītām olām, kas aukstā laikā pie dabas vienmēr garšo vislabāk un siltu tēju. Nudien neslikts veids kā brīvdienu rītā ieturēt brokastis ārpus mājas. Tomēr ideja par ugunskuru šķita kā nākamais līmenis brīvdienu rīta piknikam un vietu, kur to pirmo reizi darīt, meklēju Latvijas valsts mežu aplikācijā. Tur…
Iespējams skaistākā egļu aleja ziemā
Labi, varbūt ne aleja un varbūt ne tikai ziemā, tomēr, kad uzsnieg tik daudz sniega kā pirmajos ziemassvētkos šogad, tad ir jādodas uz Brežģa kalnu. Itin ērti tajā var uzbraukt no šosejas puses vai arī atstāt mašīnu lejā un uzkāpt augšā pašiem. Tad atliek tikai paiet garām tornim, kas ierasti piesaista lielāko uzmanību (un ne…