Skrīveru dendroloģiskais parks Daugavas krastā

Ja par mežonīgu vēl mirkli atpakaļ nodēvēju Lēdurgas dendroparku, tad, izrādās, patiesi mežonīgs ir dendroloģiskais parks Skrīveros. Es nedomāju par šo rakstīt vispār, tomēr tā kā nesen paziņoju, ka grasos pievērst pastiprinātu uzmanību dendroloģiskajiem parkiem Latvijā, jo tajos ir smuki un interesanti, tad ir pienākums uzrakstīt arī par šo, kas man ne īpaši patika. Kādēļ…

Engures ezera dabas parka plašumi

Pēc tam, kad bijām skatījuši, ostījuši un garšojuši ceriņus Dobelē, devāmies uz dabas parku “Engures ezers”, kuru gadu iepriekš jau bijām apmeklējuši gan rudenī, gan pavasarī. Mazliet līkums cauri Kurzemei, bet viss ir nieka stundas brauciena attālumā. Engures ezera krastā ar oficiālu un garu nosaukumu ir Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze un pa ceļam uz…

Mežonīgais Lēdurgas dendroparks

Cik reizes jūs esat braukuši pa A3 Valmieras virzienā un redzējuši norādi uz Lēdurgas dendroparku? Es daudz. Bet tikai šodien sadomājām tajā iebraukt. Meklējot internetā, atrodam, ka tas strādā, ieejas maksa ir simboliski trīs eiro. Patīkami, ka par ieeju var norēķināties arī elektroniski. Neesam vienīgie, bet parks ir pietiekami plašs, lai citi apmeklētāji nestraucētu mierīgai…

Sataseles kanjons Paradīzes kalna pakājē

Siguldā viena no foršākajām pastaigu vietām, manuprāt, ir taka uz Paradīzes kalnu. Šo vietu, iespaidīgās ainavas pār Gaujas senleju dēļ, ir gleznojuši vairāki mākslinieki, tajā skaitā Rozentāls. Tādēļ otrs nosaukums Paradīzes kalnam ir Gleznotājkalns. Tomēr šoreiz vēlos pastāstīt par vietu, ko var apmeklēt no Paradīzes kalna. Trepēm, kas ved lejā uz Vējupīti, esmu gājis garām…

Iespaidīgā trepīšu taka Sietiņiezī

Redzēt Sietiņiezi ir tik pat latviski, kā redzēt Gūtmaņalu, tomēr es nespēju atcerēties, ka apzinīgā vecumā būtu Sietiņiezi apmeklējis. Viens no iemesliem varētu būt, ka cenšos izvairīties no pārāk populāriem tūrisma objektiem ar izņēmumiem kā Engures dabas parks un Lāčupītes dendrārijs. Sietiņiezi apmeklējām pavisam agrā vasarā un šoreiz cilvēku tur tik pat kā nebija. Daži…

Pavasara saulriets no Mangaļsalas mola

Vai esat ievērojuši, ka pavasaros pirmie saulrieti šķiet īpaši koši? Es esmu. Šoreiz gan teju nejauši, bet aizdevāmies kādā vakara pastaigā te pat uz Mangaļsalas molu. Klasiska pastaigu vieta ar neizmantotu potenciālu to attīstīt. Tā sanāca, ka devāmies pastaigā pašā zelta stundā, kad saule riet. Tikām sveicināti gan no kravas kuģa, kas devās iekšā ostā,…

Kā fotogrāfēt saulrietu?

Šajā ierakstā nebūs atbilde. Pasaku uzreiz. Jo man ir tikai jautājums, par kuru arī vēlos parunāt. Draudzīgi apskaužu tos fotogrāfus, kuri prot iemūžināt saulrietu un pēcapstrādē fotogrāfijai iedot reālistisku sajūtu un to, atvainojos, nesačakarēt. Fotogrāfijas “īstums” man vienmēr bijis svarīgs. Lai arī pašam pirksti paslīd ar pārlieku izteiktiem kontrastiem vai labotām krāsām, man patīk apstrāde,…

Publicēts
Kategorizēts kā Blogs

Saules dūmaka Ainavu kraujā

Pirmajās saulainajās brīvdienās doties uz populārām dabas takām ir kā aiziet pēc piena uz tirdzniecības centru izpārdošanas laikā. Vēl mājās šķita laba doma braukt Amatas upes virzienā, bet redzot automašīnu un cilvēku pūļus iedomātajā galapunktā, bija sajūta, ka tuvumā notiek kāds festivāls. Cilvēki dodas pie dabas, diemžēl daudzi dodas tajās pašās vietās, kur citi un…

Lāčupītes dendrārija meža taka ziemā

Lāčupītes dendrārija meža takā esam trešo reizi. Pirmajā reizē, un pat negribas iedziļināties kādēļ tā, to neatradām, jo muļķīgi nogriezāmies pretējā virzienā, pat neievērojot tolaik pieejamās minimālās norādes. Tagad taka ir daudz labāk apzīmēta, ieviestas dažādas norādes, apraksti un pat atrakcijas pa ceļam uz slaveno namiņu mežā, ko sociālajos tīklos cilvēki izvēlas rādīt visbiežāk. Iepriekš…

Ledus akmeņi Tūjas pludmalē

Braucienā uz Vidzemes pusi, apmeklējām Viļķenes pareizticīgo baznīcas drupas, “Hoteli pie lūša” un Salacas kājinieku tiltu. Pēdējā laikā esam pasākuši apmeklēt pamestas baznīcas un tādas esam Latvijā redzējuši jau vairākas. Viļķenē šīs bija no tādām, kuras izskatās gana labi, lai kaut kas tajās kādreiz atdzimtu. Namiņu mežā, ko sauc par “Hotelis pie lūša” uzgājām nejauši…