Unikāls tornis ar skatu uz ezeriem

Iebraucot Lietuvā tikai nedaudz aiz Latvijas robežas, ir Kirkilai ezeri. Bet pie ezeriem uzcelts trīsdesmit metrus augsts tornis, kas atgādina mēnestiņu. Paši lietuvieši gan to sauc par grimstošu laivu. Nevienā brīdī to nebiju iedomājies, līdz izlasīju oficiālā ceļvedī. Man mana versija par mēnestiņu patīk labāk. Tornis pusovāla formā ir ap astoņiem stāviem augsts. Šis noteikti…

Engures ezera dabas parka plašumi

Pēc tam, kad bijām skatījuši, ostījuši un garšojuši ceriņus Dobelē, devāmies uz dabas parku “Engures ezers”, kuru gadu iepriekš jau bijām apmeklējuši gan rudenī, gan pavasarī. Mazliet līkums cauri Kurzemei, bet viss ir nieka stundas brauciena attālumā. Engures ezera krastā ar oficiālu un garu nosaukumu ir Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas lauku bāze un pa ceļam uz…

Brokastu ugunskurs pie Drikšņa ezera

Esam bijuši meža piknikos ar līdzi paņemtām maizītēm, vārītām olām, kas aukstā laikā pie dabas vienmēr garšo vislabāk un siltu tēju. Nudien neslikts veids kā brīvdienu rītā ieturēt brokastis ārpus mājas. Tomēr ideja par ugunskuru šķita kā nākamais līmenis brīvdienu rīta piknikam un vietu, kur to pirmo reizi darīt, meklēju Latvijas valsts mežu aplikācijā. Tur…

Publicēts
Kategorizēts kā Latvija, Ziema

Meža taka apkārt Kalnmuižas ezeram

Kalnmuižas ezers, kas atrodas Skrīveru pusē, pirmajā brīdī ne ar ko īpašu neizceļas, ja neskaita skaistu aleju, pa kuru ved ceļš pie tā. Ir nojume un piknika vieta, norāde uz taku apkārt ezeram. Sākot pastaigu ap ezeru un uzejot uz ezera saliņas raudzījām rudens mežu visā tā krāšņumā. Lai arī krāsas vēl ir gana zaļas,…

Spoguļūdeņi Slokas ezera takā

Slokas ezera taka ir viena no tām, kura atrodoties tik tuvu Rīgai iegūst arī attiecīgu nemīlīgumu. Un tā man ir lielākā problēma ar šo vietu, jo ejot takas ceļus ir nācies redzēt lielgabarīta atkritumus un citus, teiksim tā, nesmukumus, ko atstājis cilvēks. Vasaras periodā jārēķinās arī ar skaļiem atpūtniekiem stāvlaukuma piknika vietā. Noteikti iesaku doties…

Negaisa mākoņi virs Lubāna ezera

Cenšos atcerēties, kad pie Lubāna ezera esmu bijis siltā vasaras dienā. Vienmēr vai nu tas bijis agrīns pavasaris, stindzinoša ziema, vai vējains rudens. Šajā Latgales maliņas apceļošanā pie Lubāna ezera bijām drēgnā, traki vējainā pavasara dienā. Virs galvas līdz ar gājputnu atgriešanos sabiezēja arī negaisa mākoņi. Plaukst pūpoli, spīd citādāka saule. Vētru sajust nedabūjām, bet…